Kāpēc visas olas neliek vienā grozā – stāsts ar morāli

Otrais cēliens

Kad otrajam dēlam pienāca laiks kļūt par savas cilts virsaiti, tēvs viņam iedalīja tieši tikpat smagu lādi ar zeltu. Otrais dēls, baidīdamies no vecākā brāļa likteņa, lādi noslēpa un pie jaunā zelta uzpircēja brauca tikai ar kripatām. Par savu šķipsnu zelta saņēma tik dažus dolārus, ko varēja iztērēt sava jaunā ciemata vajadzībām.

Pa to laiku, kamēr vidējais brālis pa šķipsnai vadāja zeltu uz pilsētu un vēl tikai sāka būvēt savu ciematu, kārta pienāca jaunākajam brālim. Tieši tāpat, kā divi iepriekšējie, arī viņš saņēma savu lādi zelta. Arī viņš mācījās no brāļu piemēra un pirmajā reizē, zirga mugurā devās uz ciematu ar šķipsnu zelta.

Darījums bija veiksmīgs un uzpircējs priecājās par jauno klientu. Arī jaunais virsaitis redzēja izdevību un nākamajā reizē jau veda vairāk zelta. Jo vairāk zelta viņš aizveda, jo vairāk mantu varēja atvest savam ciemam. Ciems pletās un cilvēki bija priecīgi par trešā virsaiša valdīšanu. Uzpircējs viņam kļuva par labu darījumu partneri un vienmēr pieņēma bez rindas, vienmēr iedeva kādu dolāru vairāk vai citādi atlīdzināja par labajiem darījumiem.

Trešais cēliens

Pa to laiku vidējais brālis turpināja vadāt pa šķipsnai. Šī neuzticība nepatika uzpircējam, kas bija manāms viņa attieksmē un samaksā. Otrā virsaiša ciemata dzīve gāja uz augšu ļoti lēni. Iedzīvotāji nepacietībā domāja par pārcelšanos uz jaunākā brāļa ciematu, kur saskatīja lielākas iespējas.

Jaunākais brālis jau gribēja vest tik daudz zelta, ka zirgs vairs nespēja nest. Nelaime, ka lielos ratus bija nozaguši bandīti vecākajam brālim. Bija pienākusi uzpircēja kārta parādīt savu uzticību. Tā jaunais virsaitis aizgāja pie viņa un prasīja ievērojamu avansu, lai pasūtītu jaunus ratus pie ciema kalēja. Uzpircējs nešaubījās un naudu iedeva, jo cienīja savu darījumu partneri. Nepagāja ilgs laika kā jaunajam virsaitim jau bija lieli rati, uz kuriem uzlikt dzelzs bruņu lādi. Ar tiem varēja droši atvest vēl vairāk zelta.

Priekškars

Arī tad, kad zelts jau bija beidzies, uzpircējs un jaunākais virsaitis palika labi draugi un augstu cienīja viens otru. Bija jauni darījumi, kas pārbaudīja viņu uzticību un nesa jaunu peļņu, taču tas jau ir cits stāsts. Tomēr taisnība visos laikos paliek viena. Stāsta morāle ir tik acīm redzama, ka dažreiz mēs to nepamanām.

Paldies, ka lasīji!
Lieliskais

Iesaki arī draugiem!

• Tweet

Atslēgvārdi
attiecības, attieksme, motivācija, pašpaļāvība, sociālā dinamika

12 lapaspuse