Kāpēc cilvēkiem vajag mīlestību
Kāpēc sieviete vēlas mīlestību?
Viss iepriekš rakstītais paliek spēkā, taču sievietes gadījumā ir arī kas vairāk. Tu jau zini, es nebūšu es, ja neielaidīšu savas roķeles dziļākos, pagātnes slāņos. Iedomājies vidi, kur mūsdienu cilvēks ir veidojies. Īsāk sakot cilti mežā vai tamlīdzīgā vietā. Vīrietim būt izstumtam no cilts nozīmēja sarežģītāku dzīvi. Pašam jāparūpējas, gan par pārtiku, gan tās un savu drošību. Savukārt sievietei palikt vienai, vēl jo vairāk ar bērnu, nozīmēja neizbēgamu bojāeju.
Vienkāršojot, piederība nozīmē drošību un dzīvību. Tas ir mūsu sugas asinīs. Daži simti gadu, ko dzīvojam pilsētās, ir daudz par maz, lai mainītos cilvēka būtība.
Neskatoties uz sociālo drošību valstī u.t.m.l. sievietei palikt vienai ar bērnu nozīmē lielas problēmas. Kāpēc es visur bakstu tos “bērnus”? Redzi, atšķirībā no vīrieša, pēcnācēji sievietei ir viena no pašrealizēšanās nepieciešamībām. Citiem vārdiem sakot, jebkura sieviete tā vai citādi vēlas bērnus.
Visbeidzot nonākam līdz mīlestībai. Tas ir indikators, “lampiņa”, kas iedegoties sievietei paziņo -“Viss, vīrieša prāts ir piesiets man, tagad varu būt droša.” Sievietei tas nozīmē, ka tu nekur neliksies. Viņa iegūst zināmu brīvību un mieru līdz ar to.
Pirms iztēlojies sievieti kā Hitleru, kas ar uguni acīs pārliecies pār Eiropas karti, apturēšu tevi. Viņas to neapzinās. Tās ir dziļākās dziņas, kuras viņa nevar kontrolēt. Tieši tāpat kā vīrietis nevar kontrolēt vēlmi saglabāt savu brīvību un iekarot sievietes. Tas ir dabiskais balanss starp vīrišķo un sievišķo attiecībās. Pretpoli ir kā divi enkuri kuģa abos galos, kas neļauj tam žvangoties straumē.
Nemeklē mīlestību!
Atceries es teicu par ideālo ceļu un “bedrēm”, kas mums katram paliek nobriestot? Ideja ir tajā, lai no tām atbrīvotos. Atbrīvojies no nepieciešamības būt mīlētam. Kā rakstīju “Kas ir mīlestība patiesībā“, pirmkārt, nedrīkst sev ļaut ieslīdēt atkarībā. Pieturos pie definīcijas, ka mīlestība ir aktīva ieinteresētība otra izaugsmē.