Monogāmija ir pretdabiska III – neuzticība sievietes acīs ir matemātiski pamatota

Šī ir ģenētiski izdevīgākā stratēģija savas dzimtas un sugas turpināšanai, jo dod eksponeciālu pieaugumu. Vai tiešām? Un te iepriekš pieminētās idejas uzdotais jautājums. Kas notiek, ja atkāpjamies soli atstatus un paskatāmies uz plašāku ainu, ārpus viena pāra robežām.

Paanalizēsim ģimeni, kur sieviete izvēlējusies vīrieti, kam ir tendence šļūkt pa kreisi. Protams, mēs pazaudējam monogāmā pāra stabilitāti un tās priekšrocības. Ilustrācijai, lai samazinātu iterāciju skaitu un neizietu ārpus viegli pārskatāmiem rāmjiem, ņemsim par pamatu standarta, ne-daudzbērnu ģimenes bērnu skaitu, t.i. divus.

Skaitļos tas izskatīsies šādi. Katrā paaudzē būs divi bērni, plus bērni, kuri radīsies no vīrieša sānsoļiem. Atcerēsimies, ka runa nav par mūsdienām, kur kontracepcija ir brīvi pieejama. Lai gan arī mūsdienās uzskatāmu piemēru šai tendencei netrūkst. Ir pietiekami daudz vīriešu, kam ir vismaz viens bērns no iepriekšējām laulībām. Tomēr būšu pieticīgs un likšu varbūtībai robežas no nulle līdz divi, attiecīgi vidēji viens ārlaulības bērns. Formulā to varētu aprakstīt šādi: 2*(2+x)^(n-1), kur n joprojām ir paaudze, bet x ir vīrieša bērni ar citām sievietēm. Sievietes ģenētiskā koda izplatībā nozīme ir tikai viņas pēcnācēju vīriešu sānsoļos radītajiem bērniem, tāpēc vīra sānsoļus jāņem ārā, atstājot vienkārši 2* un nākamās paaudzes aprakstīs pakāpe (n-1).

Un tas viss skaitļos, mainot x vērtību no 0 līdz 2.
x=0: 2*(2+0)(3-1) = 2*2*2=8 mazmazbērni
x=1: 2*(2+1)(3-1) = 2*3*3=18 mazmazbērni
x=2: 2*(2+2)(3-1)=2*4*4=32 mazmazbērni
(1. grafiks sarkanā līkne)

Ja sekoji līdzi skaitļiem, tev noteikti radās jautājums, kur tad ir tā revolucionārā ideja? Taisnība, stratēģija, izvēloties vīrieti ar sānsoļa iespējām, tikai 33% gadījumu dos lielāku pieaugumu kā stabila daudzbērnu ģimene. Jā, arī atkāpjoties vienu soli atpakaļ vēl nav redzams grandiozais ieguvums, tāpēc ejam tālāk.

2. Neuzticība – iespēja izdzīvot

Skatoties uz šiem skaitļiem nez vai es liktu savu naudu uz “neuzticības” scenāriju. Tomēr atkāpjoties vēl vienu soli atstatus atklājas kāds faktors, tas noliec svarus poligāmijas virzienā. Lūk kāpēc tā. Bērna iznēsāšana un dzemdēšana ir saistīta ar ievērojamu risku pašai sievietei un bērnam. Piemēram, dzemdību risks vien. Mūsdienās tas ir samazināts līdz minimumam. Tikai 1 no 10 000 sievietēm dzemdībās iet bojā². Toties XX gadsimta sākumā šis skaitlis vēl bija 1 no 100. Kad formējās mūsu sugas instinkti, mēs vēl skraidījām puspliki pa mežiem un par medicīnu pat nebijām sākuši domāt, varbūtība iet bojā dzemdībās bija reāls faktors, ar kuru rēķināties.

123Nākamā lapaspuse