Monogāmija ir pretdabiska III – neuzticība sievietes acīs ir matemātiski pamatota

Sievietes dod priekšroku vīriešiem, kuri viņas krāps. Ir vispār zināms fakts, ka sievietes vēlas vīrieti, kurš patīk arī citām sievietēm. Tas vairs nav jāpierāda, tas ir novērojams visapkārt. Vēlos padalīties interesantā teorijā, kas attaisno šo rīcību ar tiekšanos pēc augstākas statistiskās varbūtības izdzīvot sievietes meitām, mazmeitām un pārējām sievietēm nākamajās paaudzēs.

Vēlos, lai lasot paturi prātā divas lietas. Pirmkārt, mūsu suga tāda, kāda tā ir šodien, veidojusies daudzus tūkstošus gadu atpakaļ, kad vēl nebija pilsētu un sabiedrības, kādu mēs to pazīstam šodien. Mūsu iedzimtās dziņas ir pielāgotas tiem apstākļiem. Otrkārt, lai arī tās var nebūt aktuālas XXI gadsimtā, tās nekur nepazūd. Mēs izvēlamies kā ar tām sadzīvot, kad ļauties, bet kad apspiest.

Tieši tāpat kā cilvēka ķermenim ir spēja uzkrāt barības vielas taukos. Aizvēsturiskos laikos tas bija vitāli svarīgi, jo ļāva pārdzīvot ilgākus bada periodus. Taču pie mūsdienu dzīvesveida, tas ir kļuvis par daudzu problēmu cēloni¹. Līdzīgi ir arī ar dažādiem sociālajiem pielāgojumiem, par kuriem runāju. Agrākos laikos tie bija vitāli svarīgi sugas izdzīvošanai, bet mūsdienās ir pretrunā sociālajām normām.

Vēl viena piezīme, ņem vērā, ka skaitļi ir tikai uzskatāmībai un izpratnei, lai ilustrētu ideju. Vietās, kur izmantoju reālus zinātniskos pētījumus pievienošu atsauces uz avotiem.

1. Neuzticības formula

Rakājoties sociālās antropoloģijas un psiholoģijas materiālos, meklējot izskaidrojumu kārtējam novērojumam, uzgāju interesantu teoriju, kas ar statistikas līdzekļiem pamato sieviešu dziņas un uzvedību attiecībā uz seksu un bērnu radīšanu. Diemžēl oriģinālo avotu vēl neesmu atradis, lasīju atreferējumu, tomēr pati ideja personīgi šķiet dziļi loģiska. Pie tam, tā lielā mērā pārklājas ar zinātniskajiem pētījumiem, ko esmu lasījis iepriekš un mīlas mākslu jomā cienījamu vīru viedokļiem, uz kuriem balstu savus spriedumus. Referātu tulkot ārpus konteksta nebūtu jēga, tāpēc šo ideju skaidrošu saviem vārdiem.

Par mērauklu salīdzinājumam ņemšu mūsu (rietumu valstu) sabiedrības pieņemto, normālo ģimenes modeli, kur vīrietis ar sievieti rada bērnus monogāmās attiecībās. Šī modeļa galvenais ieguvums ir acīm redzams, tā ir stabilitāte. Stabilās attiecībās sieviete var atļauties radīt vairāk bērnu. Piemēram paņemsim standarta daudzbērnu ģimeni Latvijā, t.i. vairāk par diviem, t.i. trīs. Tas nozīmētu, ka uz šo stratēģiju vērstās sievietes radīs meitas, kas izvēlēsies vīriešus tieši tādas pašas stratēģijas realizēšanai. Skaitļos tas nozīmēs 3ⁿ, kur n ir paaudze.

Uzskatāmībai paņemsim trīs paaudzes, t.i. līdz mazmazbērniem. Skaitļos tas būs: 33 = 3*3*3 = 27 mazmazbērni. (1. grafiks zaļā līkne)
Salīdzinājumam standarta ģimenei, t.i. ar diviem bērniem skaitļi izskatītos šādi: 23 = 2*2*2 = 8 mazmazbērni (1. grafiks zilā līkne)

123Nākamā lapaspuse