Kurš izdomāja meklēt papardes ziedu? (18+)

Lai arī kurā kultūrā nepaskatītos, auglība, pēcnācēju radīšanai un ar to saistītais akts ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Austrumos vīrietis un sieviete – In un Jan, ir divas pretējas daļas, kas savienojoties veido vienu veselu. Rietumos pastāv uzskats, ka vīrietis un sieviete ir viena dvēsele divos ķermeņos. Savukārt eiropieši vienkārši saka: “Mana otrā pusīte.” Zinātnē – viena puse nepieciešamā ģenētiskā koda nāk no vīrieša, bet otra no sievietes.

Visas senākās kultūras – kultūras, kuras uzkrājušas ievērojamu zināšanu bagāžu, velta īpašu uzmanību sievietes un vīrieša attiecībām, un arī pašam saplūšanas aktam. Izņemot kristietību. Viņiem sekss ir tikai akts bērna radīšanai. Bet svētais grāls, vispār – apaugļošana bez akta.

Tu noteikti esi dzirdējis par Kamasūtru. Tik es nedomāju to bilžu grāmatu ar seksa pozām, bet tieši Vacjajāna oriģinālu, kas nācis no Hindu (Indijas) kultūras. Ideja par seksa pozām, ar kuru apmākti mūsdienu pašnosauktie seksa guru ir nākusi tieši no turienes. Jā, arī seksa pozu ilustrāciju tur netrūkst. Tomēr svarīgākais ir attieksme, kas tajā pausta. Tajā seksa akts tiek uzskatīts gandrīz vai par svētu rituālu.

Līdzīgas nozīmes raksti un attiecīgi arī mīlēšanās pozu ilustrācijas ir atrodamas arī ķīniešu senajos ruļļos. Sengrieķi no savas kultūras atstājuši seksa akta pozu ilustrācijas uz keramikas izstrādājumiem. No vēl senākiem laikiem saglabājušās figūriņas ar seksa aktā iesaistītiem pāriem, trijotnēm un pat veselām orģijām.

Skolā tev noteikti nemācīja, taču arī latviešu kultūrā dzimumaktam nebija pēdējā loma. Par to spilgtākās liecības atrodamas nerātnajās tautasdziesmās. Te mēs nonākam līdz pašam galvenajam – Līgo. Līgo no Līvu valodas tulkojot nozīmē “Lai top”. Saulgriežu svinēšana lielā mērā saistās ar auglības daudzināšanu. Neiedziļinoties ticējumos un buršanās, tam ir bijusi arī tīri praktiska nozīme. Uz Līgo bērns būtu ieņemts sievietes spēku pilnbriedā, bet piedzimtu pavasarī. Priekšā esošā vasara dotu mazulim iespēju uzkrāt spēkus līdz ziemai un izdzīvot.

Tā lūk, visiem māņiem, ticējumiem un parašām, kaut kur dziļu atrodas arī zinātnisks pamatojums. Šķiet mūsu senči zināja, ko runāja un varbūt ir vērts viņos ieklausīties. To arī piedāvāju izdarīt caur tautasdziesmām, kuras skolas literatūras grāmatās neatradīsi.

Ak tu mazais Pēteriti,
Tev ir švaka pederīte;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.

Ēd, ēd, Jāniti,
Smeķiga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta.

12Nākamā lapaspuse