Bieži bāros, klubos un citās cilvēku pulcēšanās vietās gadās sastapt sievietes, kas atnākušas izklaidēties “ar draudzenēm”. Viņas atklāti flirtē un visādi citādi iesaistās aplidošanas spēlē ar tikko sastaptiem vīriešiem, neskatoties uz to, ka ir precētas un nereti pat ar bērniem. Kāpēc sieviete nevar satikties ar draudzenēm mājās, vai apmeklēt kultūras pasākumus? Kāpēc viņa, pati to neapzinoties, pakļauj sevi riskam un izjūt nepārvaramu tieksmi pēc vides, kur ir liela seksuāli aktīvu vīriešu koncentrācija…
Cik bieži redzēti vīrieši kā lepni pāvi, kas pēc kāzām sāk izskatīties sliktāk par plaucētu vistu. Vai mēs kļūstam slinki, nevīžīgi vai kaut kur pa ceļam pie altāra pazaudējam savu vīrišķību? Nē. Monogāmija nav dabiska. Vīrietis nezaudē savu kaisli pret dzīvi dēļ zīmoga pasē. Pastāvīgas attiecības nav spējīgas laupīt gaumi. Regulārs sekss ar vienu partneri nav spējīgs atņemt mačo apetīti pēc sievietēm. Cik ļoti tu būtu pārsteigts, ja es tev pateiktu, ka aiz tā stāv plāns…
Sievietes ķermenis un zemapziņa, veidoti tā, lai veicinātu konkurenci. Tas ir evolūcijas un mūsu sugas dominances pamatā. Šīs konkurences vienīgais mērķis ir stiprākā tēviņa ģenētiskā materiāla – spermatozoīda nonākšana mātītes olšūnā. Tā rodas pēcnācēji, kuri būtu nevis vienkārši stiprāki, bet arī spējīgāki radīt nākamās paaudzes. Ar to sieviete neapzināti tiecas nodrošināt sava ģenētiskā koda izplatību un caur to nemirstību…
Monogāmija dabā ir sastopama tikai tām sugām, kurās viens vai abi partneri pēc pārošanās iet bojā. Mēs esam pieņēmuši par pašsaprotamu evolūcijas koncepciju. Sugas pielāgojas, lai efektīvāk darbotos konkrētos apstākļos – izdzīvo piemērotākais, stiprākais. Tomēr Čārlza Darvina teorijā ir zināma nepilnība. Sieviete bieži vien neizvēlas stiprāko vai spējīgāko. Cilvēki bieži vien izdzīvošanai atvēl pakārtotu nozīmi. Organisms ir vērsts nevis uz atsevišķa indivīda izdzīvošanu, bet viņa asins līnijas turpināšanos…
Sen – senos laikos, kādā valstī, kuru mēs visi zinām vai vismaz varam iedomāties, dzīvoja kāds gudrs vīrs. Par Konfūciju viņu godāja. Kādu dienu pie viņa atnāca skaista sieviete, kurai bija liela piekrišana tuvu un tālu zemju vīriešu vidū, ar jautājumu, kas viņu mocīja jau ilgu laiku…
