(ne)Veiksminieka psiholoģija

Un atkal Tu pieķer sevi pie domas, ka izvēle, ko izdarīji ir kļūdaina. Un šķiet tādas ir lielākā daļa. Tu iestājies lēnākajā rindā lielveikalā. Sastrēgumā blakus joslā auto traucas garām. Tu sev jautā, vai tiešām Tu esi dzimis neveiksminieks. Bet vai Tu gribētu būt tajā pusē žogam, kur zāle ir zaļāka, lai tieši pie tava loga putni dzied visskaistāk?

Katram dzīvē ir bijis brīdis, kad viņš sev jautā: „Vai tiešām esmu neveiksminieks?” Un atbilde ir – pilnīgi noteikti nē. Pat tad, ja Tu dzīvē pieņemtu lēmumus uz dullo – metot monētu, katrā otrajā gadījumā lēmums būtu pareizs. Tad ņem vērā, ka pieņemot lēmumu tika daudz domāts, apsvērti fakti un izvērtētas iespējas. Tas garantē, ka lēmums, ko pieņēmi priekš tevis ir ar pareizs, pie tam ievērojami virs 50% gadījumu.

Loģisks ir jautājums – kāpēc cilvēks no dabas domā kā neveiksminieks? Atbilde ir vienkārša – lai izdzīvotu. Tieši tā, lai izdzīvotu. Kaut kad senos laikos, kad vēl visi cilvēki nebija nokāpuši no kokiem, dzīve bija līdzīga sapiera darbam, jo katra kļūda varēja būt un visbiežāk arī bija pēdējā. Tā saucas evolūcija. Un tieši šis brīnumainais dabiskās atlases mehānisms parūpējās, lai mēs mācītos no savām kļūdām. Tieši tam mums jāpateicas, ka esam dominējošā suga, lai gan reizēm arī nedaudz nožēlojami sevi šaustot.

Tātad mēs pievēršam uzmanību savām kļūdām, lai mācītos un izdzīvotu. Kad viss izdodas, mēs nepievēršam uzmanību, jo mums jau tāpat viss izdodas. Tikai tāpēc mūsu atmiņā ir tendence uzkrāties neveiksmēm un likt domāt kā neveiksminiekiem.

Tagad tev ir divas iespējas, pieņemt to, ka tas ir normāli un šaustīt sevi par vienu lietu mazāk. Otra iespēja ir iemācīties domāt kā uzvarētājam. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka uzvarētājs svin savas uzvaras. Viņš velta tieši tikpat daudz laika savām veiksmēm cik neveiksmēm. Pie tam domājot par neveiksmēm, viņš tās uztver par iespējām. Jā, iespējām mācīties. Un jautājums ir nevis „kāpēc” neizdevās, bet „kā” izdarīt, lai izdodas. Tas arī viss, kas nepieciešams, lai kļūtu par uzvarētāju.

Secinājums ir vienkāršs. Lai arī ko Tu darītu, lēmums, ko pieņem, ir vispareizākais priekš tevis tajā brīdī un savādāk būt nevar. Ja pieļāvi kļūdu, tātad tev ir dota iespēja mācīties un kļūt labākam. Šādi ik reizi, kad kļūdies Tu kļūsti labāks par to cilvēku, kurš nekļūdījās. Pasaki, kurš ir uzvarētājs tagad?

Paldies, ka lasīji!
Egoists

Iesaki arī draugiem!

• Tweet

Atslēgvārdi
attieksme, kā būt labākajam, motivācija, pašpaļāvība, pašpārliecība