Kāpēc ir labi, ja vien atslēga der visām slēdzenēm, bet slikti, ja vienai slēdzenei der jebkura atslēga
Sen – senos laikos, kādā valstī, kuru mēs visi zinām vai vismaz varam iedomāties, dzīvoja kāds gudrs vīrs. Par Konfūciju viņu godāja. Kādu dienu pie viņa atnāca skaista sieviete, kurai bija liela piekrišana tuvu un tālu zemju vīriešu vidū, ar jautājumu, kas viņu mocīja jau ilgu laiku.
Sieviete noāva kājas un ienāca krēslainajā, vīrakiem smaržojošajā templī, kur telpas galā uz ceļiem, iegrimis savā absolūtajā mierā, sēdēja sirms vīrs ar garu plānu bārdu. Daiļava zemu paklanījās un apsēdās telpas malā netālu no sēdošā vīra. Gudrais lēnam atvēra acis un lēni, gandrīz nepamanāmi, paklanīja galvu. Viešņa saprata, ka tagad var uzdot savu jautājumu. Viņa satraukti sāka runāt, it kā vēlēdamies izbērt visu smagumu, kas viņu tik ilgi bija noslogojusi: “Kā tas nākas, ka vīrietis, kuram ir vairākas mīļākās tiek apbrīnots un augstu godāts, kā sieviešu mīlulis… Tai pat laikā, kad sieviete, kurai ir vairāki mīļākie, tiek uzlūkota ar nicinājumu un saukta par pagrimušu?”
Gudrais vīrs viegli paklanīja galvu un viņa saprata, ka saņems atbildi uz jautājumu, kas viņu tā satrauc. Viņš palūdza viņai paņemt tējkanniņu un no tās saliet tēju vairākās tasītēs. “Jā, bet kā tas attiecas uz manu jautājumu?!” sieviete iesaucās. Viedais vīrs, ne vārda nesacījis, ieskatījās viņa acīs un viegli pamāja ar galvu. Sieviete aizmirsa savu nemieru un izdarīja prasīto.
Tad Konfūcijs jautāja: “Vai viss ir kārtībā?” “Jā viss ir tieši tā, kā tam vajadzētu būt” atbildēja daiļava. Tad sirmais vīrs, pārmeta pār plecu savu garo, plāno bārdu un pasniedzās pēc tasītēm. To saturu viņš ielēja atpakaļ kanniņā. Atnākusī sieviete to vēroja ar neizpratni un ndāmu ziņkāri vienlaikus.
Viedais vīrs pagriezās un no aizmugurē lēni čurkstošās plīts noņēma vēl vienu kanniņu ar tēju un nolika to savas viešņas priekšā. Paskatījās uz viņu un palūdza saliet tēju no abām kanniņām vienā tasītē. Tas sievietē izraisīja neizpratni, tomēr viņa uzticējās gudrā vīra vārdiem un darīja, kā lūgts. Tēja no abām kanniņām ātri pārpildīja tasīti un sāka līt pār malām. Sieviete apstājās un viņas prātu pārņēma absolūts miers, ar kuru viņu pildīja atbilde, ko tikko bija saņēmusi.
Sieviete zemu paklanījās, piecēlās, apāva kājas un aizgāja plašajā pasaulē, savās darīšanās. Taču kopš šī brīža viņu pildīja miers. Pēc dienas, nedēļas vai gada, vai varbūt nedaudz vairāk, viņa sastapa vīrieti, kuram varēja veltīt sevi visu. Viņi apprecējās un pavadīja savu dzīvi debešķīgā saskaņā.
Paldies, ka lasīji!
Lieliskais
Iesaki arī draugiem!
Atslēgvārdi
attiecības, attieksme, mīļākais, poligāmija, vairāki partneri
Tev patiks arī
Kāpēc visas olas neliek vienā grozā – stāsts ar morāli
Šoreiz viss būs pavisam savādāk kā tu iedomājies...
Pendele Valentīnam
Naivajiem romantiķiem iesaku tūlīt pat aizvērt šo lapu. Ja tomēr skaties skaidri uz lietām, turpini lasīt. Nagi niez paķidāt jautājumu - kas ir Valentīna diena? Neiedziļināsimies vēsturē un saknēs, kas stiepjas kristietībā. Sabiedrības izpratnē tā ir diena, kad atzīmējam romantisko mīlestību. Pasākums, protams, tiek pavadīts ar dāvināšanu un visām ar to saistītajām eksistenciālajām mokām...
Cik daudz var panākt ar skatienu vien – Atskats uz Playboy party koijotos IV daļa
Teorija, protams, ir laba lieta, taču tas, uz ko patiesībā esi spējīgs, vislabāk ir redzams ejot ārā un metoties iekšā komunikācijā ar reāliem cilvēkiem. Nereti praksē izrādās, ka principu efektivitāte ir pat augstāka, kā varētu sagaidīt. Piemēram, pie pareizas nostājas, var gadīties, ka esi ieinteresējis meiteni, pirms vēl viņa vispār tevi ir apzināti pamanījusi. Tieši tāpat arī pretēji – pielaid muļķīgu kļūdu, situācijā, kurā skaidri zini, kā būtu jārīkojas...
Iemesls kāpēc viņa noraida tavu iepazīšanās mēģinājumu un vispār izturas kā maita
Tu esi jauks, pieklājīgs un labi izturies pret cilvēkiem. Taču ik reizi, kad pasaki ko jauku simpātiskai meitenei un centies uzsākt sarunu, saņem pretim nicinošu skatienu un labākajā gadījumā augstu atrunu, bet sliktākajā „atšuvienu”, iespējams pat rupjā formā. „Kuce”, tu nodomā un neizpratnē ar iedragātu pašapziņu tu ej tālāk...
