Kā sievietes vienas paaudzes laikā kļuva par valdošo dzimumu

Būsim godīgi un ar cieņu atzīsim, cīņā starp dzimumiem esam zaudējuši. Jebkura sieviete jebkurā brīdī var dabūt vīrieti. Vidējais statistiskais vīrietis – paliek gribot. Daiļā dzimuma nometnē, katru sezonu izmēģina jaunākos līdzekļus un iegulda savos “aktīvos”. Mēs sēžam uz dīvāna pie zombī-kastes vai, labākajā gadījumā, praktizējam metodes, kas bija aktuālas pirms daudziem tūkstošiem gadu, ja vispār kādreiz bija.

Sestdien man bija brīnišķīga iespēja pavadīt vakaru apburošu sieviešu ielenkumā. Pēc tā es vēl vairāk sāku apbrīnot un cienīt sievietes. Tas ir kults. Tā ir reliģija. Nē, pat vairāk – tā ir atstrādāta sistēma. Lai to saprastu, attīšu filmu nedaudz atpakaļ.

Viss sākās ar uzaicinājumu, pateikt 20 minūšu garu runu seminārā sievietēm, par romantisko stilu. Ejot ārā pa durvīm, pēc veiksmīgi padarīta darba, mani apstādināja ar jautājumu. Ieinteresējās arī tuvumā stāvējusī skaistule. Tā turpinājās un beidzās ar to, ka es nekur netiku. Tā vietā ap mani pusaplī sēdēja 4 līdz 6 daiļavas, kuras ik pa brīdim, kā amerikāņu vrestlingā, nomainīja kāda cita. Ja neskaita to, ka varēju peldēties nedalītā sieviešu uzmanības plūsmā, mani zem pastāvīga spiediena turēja nepārtraukta aizrautīgu jautājumu, viedokļu un pieredzes kaskāde. Es neesmu pārliecināts vai pēc “kāju” dienām sporta zālē esmu kādreiz bijis vairāk noguris, kā tās dienas izskaņā. Patīkami noguris, jāpiezīmē.

Kaut kad guļot, kad visa informācijas masa sāk ieņemt tai paredzētās vietas, man beidzot pielēca, kā sievietes no otršķirīga dzimuma, vienas paaudzes laikā, kļuva par noteicošo. XX gadsimta sākumā viņām vēl nebija pat tiesības balsot. Kā viņām tas izdevās?

Viņas dedzīgi kampj visas zināšanas par to, kā kļūt labākām. Viņas konstanti pielāgojas izmaiņām un skrupulozi izlasa labāko no jaunā priekš sevis. Kamēr vīrieši augstprātīgi atgrūž visus palīglīdzekļus, uzskatot sevi par radības kroni.

Sievietes ir pastāvīgi atvērtas jaunajam. Viņas ir gatavas uzņemties risku un kļūdīties. Pateicoties tam viņas ir izkopušas savu seksualitāti – sievišķību līdz līmenim, kas vīriešiem pat sapņos nerādās. Mēs joprojām pieturamies pie tādām akmens laikmeta idejām kā: jo vairāk muskuļu – jo seksīgāk. Tiešām vairāku tūkstošu gadu nav bijis pietiekami, lai apjēgtu, ka tās ir muļķības?!

Neviens no vīriešiem, kurš iegājis vēsturē kā izcils mīlnieks, nav bijis muskuļu kalns. Pat mūsdienu seksīgākie vīrieši nav muskuļu kalni. Jā viņi ir labā formā, taču ne vairāk. Tiešām izbrīna, ka vīrieši nesaprot acīm redzamo, vīrišķība neslēpjas banālā spēkā un tā izrādīšanā. Ja tā būtu, Homo sapiens nebūtu valdošā suga. Mēroties spēkiem ar citiem dzīvniekiem, mēs zaudētu praktiski visiem, kas ir mūsu svara kategorijā.

12Nākamā lapaspuse