Monogāmija ir pretdabiska IV – pirmā ideālā pēcnācēju radīšanas stratēģija sievietei
Cik bieži redzēti vīrieši kā lepni pāvi, kas pēc kāzām sāk izskatīties sliktāk par plaucētu vistu. Vai mēs kļūstam slinki, nevīžīgi vai kaut kur pa ceļam pie altāra pazaudējam savu vīrišķību? Nē. Monogāmija nav dabiska. Vīrietis nezaudē savu kaisli pret dzīvi dēļ zīmoga pasē. Pastāvīgas attiecības nav spējīgas laupīt gaumi. Regulārs sekss ar vienu partneri nav spējīgs atņemt mačo apetīti pēc sievietēm. Cik ļoti tu būtu pārsteigts, ja es tev pateiktu, ka aiz tā stāv plāns?
Labi gēni, simetrija u.c. pievilcības faktori sieviešu acīs nozīmē tieši tāpat pievilcīgus dēlus, kuri spēs piesaistīt sievietes un veiksmīgi radīt nākamās paaudzes. Šādam superseksīgam vīrietim ir viens liels trūkums – viņš būs tikpat pievilcīgs arī citām sievietēm. Tas nozīmē pamatotu risku, ka viņš varētu pamest ģimeni dēļ “svaigāka” eksemplāra, tā atstājot esošās partneres bērnus izdzīvot ar viena vecāka resursiem. Pirms bija izdomāta atbildība un vēl jo vairāk alimenti, tas nozīmēja ievērojami mazāku iespēju šīs sievietes bērniem izdzīvot. Pat tad, ja šis vīrietis paliktu ģimenē, viņa sieviešu pārpilnības apziņa, ļautu viņam “staigāt apkārt”, nebaidoties pazaudēt partneri. Tas atkal sievietei un viņas bērniem nozīmētu pieejamo resursu samazināšanos. Ja tas ietekmē izdzīvošanu, tici man, evolūcija būs parūpējusies par stratēģiju, lai to kompensētu.
Uzdevums sievietei:
1. Radīt bērnus no maksimāli pievilcīga – ģenētiski veiksmīga partnera. (Nekā revolucionāra te. Vai ne?)
2. Nepieļaut partnera zaudēšanu konkurentēm, tādejādi zaudējot resursus un aizsardzību. (Un te sākas spēle.)
Pirmā stratēģija
Mating, romance, sex and love are inherently strategic. Our strategies are designed to solve particular problems for successful mating. Though modern conditions of mating differ from ancestral conditions, the same sexual strategies operate. – David Buss, Professor of Psychology, University of Texas at Austin
Pirmā un stabilākā stratēģija pēcnācēju radīšanai un nodrošināšanai tiešā veidā izpilda abus uzdevuma punktus. Attiecīgi, pirmkārt, atrast un piesaistīt alfa tēviņu. Tas takā būtu pašsaprotami un augstas kvalitātes sievietei, protams, no ģenētiskā materiāla viedokļa raugoties, tas nebūs pārāk sarežģīti. Sieviete veido attiecīgu sociālo tīklu un vienkārši nevar palikt nepamanīta.
Teorijas ir izdomājuši cilvēki, kas spriež pēc savas personīgās pieredzes. Teorētiski zināt, ko vajag sievietēm vēl nenozīmē zināt, ko vajag tieši konkrēti man. Mūsdienu sabiedrībā šķiršanās gadījumā bērni pie mātēm var nepalikt, tā ka nav iemesla izdomāt visādas stratēģijas. Nav ko popularizēt uzskatu, ka vienīgā sievietes vēlēšanās ir nogrābt vīrieti un to apprecēt jeb privatizēt un visus vīriešus padarīt par mērkaķiem. Ja gribēsi dabūt dzīvesbiedru kopīgu mērķu īstenošanai un atbalstam – dabūsi, ja sāksi domāt, ka visas sievietes un vīrieši ir vienādi un stāv pretējo ierakumu pusē – visu mūžu maldīsies teorijās.
Kamēr vien Tu esi pieskaitāma mūsu sugai, Homo Sapiens Sapiens tas ir, Tu esi pakļauta mūsu sugas uzvedības likumsakarībām. Lai arī cik skaļa, bļaušana neizmainīs zinātnisku faktu. Protams, sievietes protestēs. Es dodu spēcīgus instrumentus vīriešu rokās. Taču tās, kuras ir pārliecinātas par sevi, sapratīs, ka no tā tikai iegūs, jo rezultāts būs harmoniskas attiecības. Mūsu vēlmes ir dabiskas, tik tās jāpielāgo mūsdienu apstākļiem.
p.s. Padomā, kam ir izdevīgi, ka tu par savu primāro mērķi uzskati dzīvesbiedra atrašanu u.t.t.?
Kam ir izdevīgi? Protams, ka man. Es jau gadus 13 dzīvoju harmoniskās attiecībās. Mans dzīves princips ir izrādījies pareizs – nomainot agresīvu alfa tēviņu uz mazāk agresīvu, bet inteliģentu, harmoniju attiecībās var sasniegt. Turklāt vīriešu pietiek, tāpēc nav vajadzības kādam skriet pakaļ un izpatikt. Nesen noskatījos brīnišķīgu filmu par tiem pašiem pērtiķiem. Kamēr galvenais alfa tēviņš bija bara līderis,tikmēr kopojās ar visām mātītēm un uzvedās agresīvi, viņu neinteresēja bērni,kamēr vienā jaukā dienā, cīnoties ar sāncensi, viņu nogrūda no koka un viņš salauza kāju. Tās bija viņa valdīšanas beigas, vairs nekādu mātīšu, bija palicis tikai viens pēcnācējs. Šis tēvs sāka pēkšņi rūpēties par savu vienīgo dēlu, visur viņu nesa uz muguras un sargāja.
Paldies, ar abiem piemēriem tu no dažādiem viedokļiem pamatoji manis rakstīto un īstenībā arī raksta nākamajā daļā apskatīto!
Tik runājot par bērniem, ņem vērā, ka tas nav ikviena dzīves piepildījums. Baktērijas var radīt pēcnācējus. Vai nebūtu muļķīgi, ja cilvēks – “radības kronis”, informācijas gadsimtā nebūtu spējīgs uz ko vairāk?
Es arī neesmu teikusi, ka manas dzīves piepildījums ir bērni, laulības un ņemšanās ap vīrieti, kur nu vēl viņa zāģēšana un slīpēšana. Ar to nodarbojas tās sievietes, kurām acīmredzot citu nav ko darīt. Dzīve ir gara un interesanta, vīrietis ir tikai lieliska piedeva, bet ne centrālais objekts
Lara, man prieks, ka mūsu domas šai jautājumā sakrīt.
interesants raksts, žēl ka pēdējā laikā, reti iznāk kāds raksts
Paldies! Labosimies.
Burvīgs raksts! Esmu sajūsmā! Kur vēl precīzāk. Tagad saprotu vairāk savu interesi pret citiem vīriešiem, kaut arī man viss ir lieliski ar manējo (nedaru neko nelabu)