Ko vēlas sieviete – no mītiem līdz pilnīgām muļķībām

Publicējis Egoists, , X
attieksme

“Ko vēlas sieviete?”, ir jautājums, kas izsenis nodarbina mūsu un, būsim godīgi, arī pašu sieviešu prātus. Ne velti šī tēma dažādos veidolos tik bieži figurē sieviešu žurnālos. Arī tīmekļa mediji, neskopojas ar materiāliem. Lai gan, pat Z. Freids atzina, ka uz šo jautājumu savas dzīves laikā tā arī īsti nav spējis atrast atbildi, mums katram par to ir savs viedoklis. Tik jautājums – cik pamatots un kam ir izdevīgi, ka šādi uzskatām?

Kā jau šad tad mēdzu darīt pasērfoju pa LV tīmekli, vadoties pēc atslēgvārdiem “ko vēlas sievietes”. Sekoju līdzi izpratnes tendencēm attiecību jautājumos mūsu valstī un, protams, arī konkurencei. Kopējais secinājums pēc populārāko meklēšanas rezultātu izpētes – man vēl te ir ko darīt.

Tīmeklī muļķību ir daudz, kas nav nekāds jaunums, taču ir daži, sauksim tos par “mītiem”, kuri atkārtojas. Pie tam tie sasaucas arī ar drukātajos medijos manīto un ne reizi vien dzirdēto.

Sākšu ar to, kā parasti rodas šādi mīti.

1. Tas, ko sieviete vēlas un tas, kas sievieti patiešām pievelk vīrietī ir divas atšķirīgas un nereti pat diametrāli pretējas lietas. Tieši tā rodas sieviešu pretrunīgās vēlmes.

2. Atsevišķa sabiedrības daļa uzspiež savas intereses un sieviete izliekas, ka vēlas kaut ko tikai tāpēc, ka to vēlēties ir pieņemts.

3. Dziļākās dziņas – instinktus daba ir paslēpusi no sievietes pašas. Ja viņa tos apzinātos, varētu traucēt tiem stūrēt savu rīcību.

4. Vīrieši cenšas uzstiept savas fantāzijas par ideālo sievieti realitātei. Z. Freids to nosauca par “svētās-palaistuves” (Madonna-whore) kompleksu.

5. Cilvēki neapzinās, sievietes divējādo dabu. Vīriešu lielākā kļūda ir tāda, ka viņi pieņem prasības uzturētājam par vienīgajām un īstajām, lai gan tā ir tikai viena monētas puse. Patiesībā, lai sieviete seksuāli iekārotu vīrieti, viņam ir jāpiemīt nedaudz citām īpašībām.

Protams, sava taisnība ir arī visiem, kas iebildīs, nestrīdos. Tomēr sāls ir nevis pašā faktā, bet tā prioritātē. Visas īpašības u.c. aprakstītais nav nevajadzīgs. Tieši tā, nevis ir vajadzīgs, bet nav slikti, ja ir, taču, ja nav, lielākoties pat var iztikt. Metafora ilustrācijai – es mēdzu ēdienam piebērt sāli, taču vienu pašu es to neēstu. Svarīga ir proporcija, kas šajos mītos n-kārtīgi pārsniedz ieteicamo diennakts devu.

123Nākamā lapaspuse