Monogāmija ir pretdabiska II – spermatozoīdu karš

Sievietes ķermenis un zemapziņa, veidoti tā, lai veicinātu konkurenci. Tas ir evolūcijas un mūsu sugas dominances pamatā. Šīs konkurences vienīgais mērķis ir stiprākā tēviņa ģenētiskā materiāla – spermatozoīda nonākšana mātītes olšūnā. Tā rodas pēcnācēji, kuri būtu nevis vienkārši stiprāki, bet arī spējīgāki radīt nākamās paaudzes. Ar to sieviete neapzināti tiecas nodrošināt sava ģenētiskā koda izplatību un caur to nemirstību.

Sievietes, tieši tāpat kā mātītes jebkurā sugā, veicina konkurenci tēviņu starpā, gan pirms pārošanās, gan, kā nesenos pētījumos noskaidrojies, arī pēc pārošanās. Jā, arī pēc pārošanās, tūliņ noskaidrosim kā tas ir iespējams.

Sievietes dažādu apzinātu un neapzinātu procesu iespaidā rada situācijas, kurās pārbauda iespējamos partnerus. Dzīvniekiem tās ir tēviņu kaujas riesta laikā. Cilvēkiem šīs cīņas, parasti, lai gan ne vienmēr, ir vairāk intelektuālā līmenī.

Sieviete teicas pēc vairāku tēviņu spermas nonākšanas viņā

Cīņa par sievietes pēcnācējiem nebeidzas ar seksu. Tā turpinās arī pašā sievietē iekšā. Un tie nav atsevišķi gadījumi, tās nav teorijas. Lai to novērtētu, piedāvāju papētīt grandiozos pielāgojumus vīrieša ķermenī, kas izveidojušies, lai to kompensētu.

Profesora Robina Beikera (Robin Baker) darbs, kas vienkāršā valodā aprakstīts grāmatā “Sperm Wars”, ko var tulkot kā “Spermatozoīdu kari”, to uzskatāmi ilustrē. Piemēram, pētījumos noskaidrots, ka tikai 1% visu spermatozoīdu ejakulācijā ir spējīgi apaugļot olšūnu. T.i. tikai simtā daļa tā, ko tu saražo paredzēta pēcnācēju radīšanai. No tā rodas jautājums, kam paredzēti pārējie 99%?

Pārējiem ir iedalītas dažādas citas funkcijas, kas saistās ar cīņu ar konkurentiem. Ir slepkavas, kas spējīgi izdalīt ķīmiskas vielas citu spermatozoīdu nonāvēšanai. Ir spermatozoīdi, kas veido blokādes dzemdes ieejā, tādejādi kavējot konkurenta sēklas nonākšanu “kaujas laukā”. Bez tiem ir arī šūnas ar citām mazāk svarīgām palīgfunkcijām.

Ar to batālijas nebeidzas, tajā ir vēl daudz pārsteidzoša un pat šokējoša. Piemēram, vīrieša locekļa forma ir izveidojusies tāda, kāda tā ir, ne tikai lai efektīvāk nogādātu sēklu sievietē, bet arī izpumpētu konkurentu sēklu, kas sievietē ir nonākusi pirms viņa¹.

Kādā citā pētījumā, bez visa cita, noskaidrots, ka vīrietim, kam rodas aizdomas, ka viņa sieviete varētu būt nolaidusi pa kreisi, seksa laikā izdalās ievērojami vairāk sēklas.

Ņem vērā, ka mūsdienu cilvēks ir sasniedzis pašreizējo formu daudzus tūkstošus gadus atpakaļ, kad nebija valstu, likumu un dzimtsarakstu nodaļu. Ko tev šis viss dos? Sapratni par to, ka mūsu uzvedības modeļi ir ielikti no dabas un tos nevar izmainīt. Cilvēku vēlmes un tieksmes ir normālas un tavs ķermenis ir tam par apliecinājumu.

Mēs, dzīvojot sabiedrībā, izvēlamies savas dziņas pielāgot sociālajām normām un noteikumiem. Tomēr šīs dziņas ir pārāk dziļas, lai tās izmainītu vai izslēgtu pavisam. Tev ir iespēja šīs zināšanas ņemt vērā un izmantot sev par labu. To var ņemt vērā aplidošanas procesā, tiekoties ar vienu vai vairākām sievietēm. Sabiedrības uzspiestais modelis – “sekss tikai attiecībās”, ir pamatots tikai un vienīgi ar sabiedrības savtīgajām interesēm.

Taču visvairāk šī izpratne tev dos pastāvīgajās attiecībās. Saprotot sievietes nepieciešamības, tu vari būt soli priekšā un sniegt kāroto. Mākslīgi radot dažādību, mainot uzvedības modeli, tu pats aizpildīsi nišu, kas paredzēta mīļākajam un tavai sievietei vienkārši nebūs nepieciešamība skatīties apkārt.

¹Gallup, G. G., Burch, R. L., Zappieri, M. L., Parvez, R. A., Stockwell, M. L. & Davis, J. A. (2003). The human penis as a semen displacement device. Evolution and Human Behavior 24: 277–289

Paldies, ka lasīji!
Dakteris

Iesaki arī draugiem!

• Tweet

Atslēgvārdi
pētījums, poligāmija, sabiedrības viedoklis, sieviete, vairāki partneri