Mīlas alķīmija – degviela mīlas liesmai I daļa
Parādības, kuras mēs saucam par mīlestību, nosaka konkrēti psiholoģiski un fizioloģiski procesi cilvēkā. Laiks, kad tas bija kas dievišķs un netverams, ir garām. Toreiz par to rakstīja dzejnieki un filozofi, tagad tam ir pieķērušies zinātnieki un neziņas plīvurs beidzot ir kritis. Sagatavojies uzzināt, kas tieši izraisa šo trauksmaino sajūtu ķēdīti, sākot ar nevaldāmu kaisli un beidzot ar mīlestību, kurai piekāpjas pat laiks.
Brīdinājums
Uzreiz brīdinu, šeit romantikas nebūs. Te būs tikai atbildes uz jautājumiem “Kāpēc?” un “Kā?”. Ķīmija pieminēta ne jau izsakoties tēlaini. Par mūsu jūtām ir atbildīgas konkrētas vielas organismā. Šo brīnumaino vielu ieplūšanu asinīs izraisa konkrēti apstākļi. Ja negribi uzzināt, ka “Salavecītis patiesībā neeksistē”, aizver šo pārlūkprogrammas logu.
Toties, ja esi pārliecināts, ka zināšanas par to, kā rodas mīlestība, tev palīdzēs labāk kontrolēt jūtas un mērķtiecīgāk vadīt savu dzīvi, šis raksts ir priekš tevis, turpini lasīt!
Pirms “uzšķēržam Amoru”
Šī raksta mērķis ir izpratne un zināšanas par procesiem, ko dēvējam par mīlestībām. Tieši tā – daudzskaitlī. Mēs daudzas jūtas un to kombinācijas dēvējam šai lielajā vārdā “mīlestība”. Dziļākajā – fizioloģiskajā līmenī, par tām atbild ķīmiski savienojumi. Konkrētas vielas, kas izraisa konkrētus stāvokļus augstākajā – apziņas līmenī. Ar psiholoģiskiem procesiem un katalizatoriem tevi negarlaikošu. Tā vietā uzreiz došu ikvienam saprotamu skaidrojumu situācijai, kurā zemo staru ņem viens vai otrs process.
Analizējot procesus pieturos pie antropoloģes Helēnas Fišeres modeļa (Helen E. Fisher), kuru viņa apraksta savā grāmatā “Why We Love” (Kāpēc mēs iemīlamies). Pamata ideja ir tāda, ka smadzenēs notiekošos procesus, līdzīgi kā elektronikā, var iedalīt kontūros. Elektronikā atsevišķos kontūrus var ieslēgt, atslēgt un mainīt parametrus. Tai pat laikā kopējā sistēma – mūsu smadzenes tiek ietekmētas tikai nelielā mērā.
Ar mīlas jomu saistītos procesus var iedalīt trijās daļās:
1. Iekāre – viss, kas attiecas uz mutuļojošām, seksuālām jūtām. Tās mums rada nepārvaramu vēlmi noraut otram drēbes un mesties kaislības virpulī.
2. Romantika – jūtas šajā kontūrā ir vistuvāk klasiskajai izpratnei par mīlestību. Tās mūs ceļ spārnos un liek dejot mākoņos.
3. Ilgtermiņa pieķeršanās – šīs jūtas paliek pēc tam, kad noplakušas kaislības un izbalējušas mīlas neprātā uzvilktās rozā brilles. Paprasi opītim un omītei, kuri nodzīvojuši kopā 50 gadus, kas ir mīlestība. Viņi tev pastāstīs tieši par šo.
Šie kontūri ir skaidri izdalīti un atšķirami, tomēr nevar tikt pilnībā atdalīti. Divu mīlnieku jūtas var būt tīras un patiesas, tomēr viņi nespēs atteikties no ekstāzes, ko sniedz fiziska divu ķermeņu saplūšana. Tur pretim pārītim, kas izbaudījuši vienas nakts grēcīgos mīlas priekus, neizdosies aizbēgt no melanholiskās pēcgaršas. (Tieši izbaudījuši nevis nokniebās pa dzērumu)
Testosterons
Pirmais sarakstā, bez šaubām, ir testosterons. Tiem, kuri nezina, šis ir hormons, ko asociē ar vīrišķību un visām ar to saistītajām izpausmēm. Tas izraisa agresīvas jūtas un mērķtiecīgu rīcību. Testosterons ir vainojams pie seksuāla uzbudinājuma, gan vīriešiem, gan sievietēm. Tas izraisa to pulsējošo iekāri, kad pavēderē sitas tauriņi un gribas iecirst zobus meitenes samtainajā miesā.
Labs raksts, bija interesanti lasīt!
Paldies!