Veiksmīgs gadījums – Atskats uz Playboy party koijotos II daļa
Turpināšu iepriekšējā reizē iesākto pasākuma iztirzājumu. Par visiem apmeklētajiem pasākumiem nerakstu un nedomāju to darīt, tomēr šis varētu tev noderēt kā uzskates līdzeklis un pieredze, uz kuru paskatīties no malas. Tādā pašā vīzē turpināšu aprakstīt spilgtākos iespaidus un ķidāt manu komunikāciju ar daiļavām vakara gaitā.
Pēc flirta ar meiteni aiz bāra letes, atgriezāmies pie savām sarunām un pirmā šova baudīšanas. Uz platformiņas virs bāra letēm iekārtojās muzikanti un meiču strēķītis pie mikrofoniem. Šo daļu izlaidīšu, jo pamatā bija jautrība, kas ārpus konteksta nebūs īsti saprotama. Šķiet bija vēl kādas pļāpās ar citiem, bet tur nekā ievērības cienīga. Pārtinam filmu kādu stundu uz priekšu.
Kāds ieminējās, ka notiekot loterija. Šo iespēju nedrīkst laist garām, jādodas sacelt trobele arī tur. Mana intuīcija nepievīla. Arī pie loterijas stenda bija bariņš piemīlīgu jaunkundžu. Izgrūstam drūzmu un droši dodamies klāt. Uzmetis visām aci, novēršos un ķeros pie loterijas kartiņas. Šī detaļa nav būtiska, man galvenais bija iemesls redzami novērsties no viņām. Pēc šī gājiena jau var uzsākt sarunu.
Klau! Pačuksti, kur labāk likt loterijas biļeti, kaudzītes augšā vai apakšā?
(Pozitīva reakcija, smaids un sāk stāstīt par to cik tas ir objektīvi)
A ko jūs te tik daudz stāvat, sekojat, lai neviens nešmaucas?
Izrādījās turpat varēja arī pieteikties klienta kartei, ko nolēmu izmantot. Saņēmu pieteikuma anketu. Neskaitot minēto bija vēl virkne dialogu, kurus atmiņā neatsaukšu un tiem arī nebija liela nozīme, jo vienkārši apspēlēju situācijas. Svarīgākais, ka pirms brīža mēs bijām tikai kārtējie klienti, taču tagad jau meičas smaidīja un ar prieku uzturēja flirtu.
Piemēram, vienā brīdī paņēmu vairākas loterijas kartītes un iedevu aizpildīt meičām, kā balvu minot tikšanos ar mani.
Tā, te sarakstiet savus vārdus un apakšā telefona numurus! Es vēlāk izlozēšu un piezvanīšu veiksmīgākajai.
Meitenes, protams, paķiķināja. Apzinoties, ka tas nav nopietni, neļāvu neko atbildēt un uzreiz turpināju (nepateikts “nē” neskaitās). Tajā brīdī tieši tiku līdz klienta kartes, anketas daļai, kur prasīts telefona numurs. To izmantoju, lai pavilktu uz zoba meiteni, kura stāvēja man blakām (Ar viegli piemiegtām acīm un it kā aizdomām):
Telefona numurs obligāti jānorāda?
(Meitene nopietni sāk skaidrot kāpēc viņiem vajadzīgs mans telefona numurs, ko es pārtraucu)
Jā – jā, tu jau tik tā saki. Es tev neuzticos. Es zinu tu man pēc tam pa naktīm zvanīsi un smagi elposi klausulē.
Iepriekšējās daļās pēc apraksta teksti un komunikācija ar meitenēm man personīgi nešķita nekas īpašs (varbūt realitātē savādāk) – un pat PUA saitos labākus lainerus var izlasīt, taču šīs variants par telefona numuru labs. Vēl tikko uz vietas ienāca prāta par gadiem 18 – vai viņai ir un drīkst šeit atrasties/pārdot alkoholu un vai viņai ir sava zaķenītes apliecība, ko uzrādīt.
Protams, tajā mirklī pateikts (Situational opener) nebūs salīdzināms ar konservētu (Canned) materiālu. Otrais ir iepriekš sagatavots, pārdomāts un atstrādāts. Toties pirmajam ir daudz lielāks potenciāls, jo izmanto situāciju savā labā. Tavi teksti noteikti arī ļoti labi būtu nostrādājuši un, lai arī rotaļīgi, liktu meitenei attaisnoties (Qualify) tavā priekšā.