Pendele Valentīnam

Naivajiem romantiķiem iesaku tūlīt pat aizvērt šo lapu. Ja tomēr skaties skaidri uz lietām, turpini lasīt. Nagi niez paķidāt jautājumu – kas ir Valentīna diena? Neiedziļināsimies vēsturē un saknēs, kas stiepjas kristietībā. Sabiedrības izpratnē tā ir diena, kad atzīmējam romantisko mīlestību. Pasākums, protams, tiek pavadīts ar dāvināšanu un visām ar to saistītajām eksistenciālajām mokām.

Bez šaubām, tas viss ir tik jauki kā rozā trusīši baltos mākoņos. Taču pēc bezgalīgā salduma izraisītās dažādo atveru aizlipšanas un tam sekojošo dziļo pārdomu rezultātā rodas virkne jautājumu.

Pirmkārt

Kāpēc mīlestības izrādīšanai vajadzīga atsevišķa diena? Vai tad cilvēkiem attiecībās to nevajadzētu darīt katru dienu? Un vispār, kāpēc tiek svinēta romantiskā mīlestība, nevis, teiksim, cieņa, uzticība, patiesa draudzība vai kas citādi fundamentālāks? Vai tad ievērības cienīgas ir tikai attiecības, kurās cilvēkiem ir sekss vienam ar otru? Uzskatu, ka tieši iepriekš minētās ir patiesās vērtības un man piekritīs visi, kas ir pietiekami pieauguši, lai būtu piedzīvojuši vairāk kā vienu mīlestību. Tā pāriet, bet īstie draugi paliek. Arī mīlestībai būtu jābalstās uz šīm vērtībām: cieņa, uzticība, sapratne u.t.m.l.

Otrkārt

Un atkal dāvanas. Ja neskaita to, ka tas ir ļoti izdevīgi veikaliem, vai tas ir izdevīgi arī kādam citam? Cilvēki pērk dārgus draņķus, kas pēc viņu domām varētu patikt otram. Tai pat laikā ļoti labi apzinoties, ka pēc šīs dienas tiem nebūs absolūti nekāda vērtība. Visas sirds formas sveces, bižutērija u.t.t. tāpat nebūs praktiski lietojami. Bižutērija izskatās vienkārši banāli, sveces nav diez ko praktiskas, tas pats attiecas uz 90% pārējo nieku, ko ierasts dāvināt.

Iespējams, iemesls ir empātija (no sengrieķu „iejušanās”). Tātad mēs iejūtamies otra ādā un cenšamies uzminēt, kas šim cilvēkam būtu patīkami. Lai gan, būsim godīgi, patiesībā vienkārši vēlamies izskatīties labi otra acīs. Bieži vien tikai tāpēc, ka tā pieņemts rīkoties šajā dienā.

Treškārt

Lai jau būtu, paliksim pie tā, ka darām otram labu. Galu galā vēl viena diena, kad varam kādam izdarīt ko patīkamu, ir tikai ieguvums. Vai ne? Izņemot, ja tev nav partnera. Tādā gadījumā šī ir tā īpašā diena, kad vari justies speciāli nožēlojami.

Ceturtkārt

Kā var nepieminēt sirdis! Šajā dienā pat suņi kakā sirsniņas formā. Kāds vispār ir aizdomājies, no kurienes cēlies šis simbols. Sākšu ar to, ka tam nav nekāda sakara ar anatomisko sirdi. Šis orgāns pēc formas drīzāk atgādina olu.

Šī simbola patiesais avots ir siluets, ko veido sievietes pēcpuse, noliecoties uz priekšu ar kājām kopā. Un ne jau mammai mazgājot grīdu tas ir novērots. Bez šaubām, runa atkal ir par seksu. Vienkāršojot sanāk, ka šie ir mīlestības fiziskās izpausmes svētki, kad caur puķītēm, vārda tiešajā un netiešajā nozīmē, daudzinām seksu.

Kopsavilkums

Šis ir oficiāls iemesls, tiem kam citādi pietrūkst drosmes vai pārliecības par sevi, lai izdarītu mājienu otram, ka vēlies seksu ar viņu. Tāpat kā Salavecis Ziemassvētkos un Lieldienu zaķis Lieldienās, tā ir pasaka, kam izvēlamies ticēt, lai aizbēgtu no patiesības, kas grauž sabiedrības uzskatu “aizpūderētās” acis. Varbūt tomēr nav vērts bēgt, bet izbaudīt to, kas ir? Kas zina, varbūt tādā gadījumā sanāk, ka svētki ir katru dienu, jo nav nepieciešama atsevišķa diena, kad izrādīt savas jūtas, lai arī kādas tās būtu.

Paldies, ka lasīji!
Egoists

Iesaki arī draugiem!

• Tweet

Atslēgvārdi
attiecības, attieksme, mīļākais, mīlestība, motivācija